Ja gribi ietaupīt un dzīvot veselīgāk, atsakies no šīm trīs sadzīves ķimikālijām.
1. Gaisa atsvaidzinātājiem
(aerosoli, automātiskie izsmidzinātāji, smaku novērsēji, smaržīgie tualetes bloki, vīraki, aromātiskās sveces u.tml.)
Patiesībā, šo produktu nosaukums ir melīgs, jo tie neatsvaidzina, bet tikai nomāc citus aromātus ar savu spēcīgo smaržu. Dānijā aprēķināts, ka vismaz 5% iedzīvotāju regulāri un ilgstoši saskaras ar gaisa atsvaidzinātājiem, paši tos lieto mājās vai piespiedu kārtā elpo sabiedriskās vietās.
Daudzas smaržvielas, ko izmanto to ražošanā, nemaz nav izgājušas kaitīguma pārbaudi. Citas jau atzītas par kairinošām, alerģiju, migrēnu un astmas simptomus izraisošām. Smaržvielas ir pasaules alergēnu top pieciniekā. Īpaši nejauki ir, tā saucamie, sintētiskie muskusi, piemēram, policikliskie, nitromuskusi. Tie ir noturīgi un uzkrājas vidē, var kaitēt hormonālajai sistēmai. Turklāt bīstama ir ne tikai pati smaržviela, bet arī tās izplatītājviela, piemēram, dietilftalāts. ASV kādā pētījumā 12 no 14 populārākajiem gaisa atsvaidzinātājiem atrada ftalātus, kas, protams, uz etiķetes nebija norādīti.
Pirms vairākiem gadiem arī Eiropas patērētāju organizācija izpētīja dažādus gaisa atsvaidzinātājus un secināja – no tiem iekštelpu gaisā nonāk nepieņemami daudz ķimikāliju (starp tām arī kancerogēnas).
Lielākie piesārņotāji izrādījās gaisa atsvaidzinātāji aerosola formā un automātiskajos izsmidzinātājos. Pēdējie ir arī veselībai bīstamo ftalātu un stirola avots.
Alternatīva: Par brīvu. Attaisi logus un izvēdini telpu. Tikai tas patiesi atsvaidzinās gaisu mājās.
2. Veļas mīkstinātājiem
Saskaņā ar ASV Alerģijas un vides veselības asociāciju, veļas mīkstinātāji ir vieni no kaitīgākajiem ikdienā lietotajiem sadzīves ķīmijas līdzekļiem. Neskatoties uz to, cilvēki to iegādei tērē iespaidīgas summas – ASV ap 700 milj. dolāru, Lielbritānijā – 200 milj. mārciņu gadā.
Mīkstinātāji uz auduma veido tādu kā ķimikāliju kārtiņu, kas šķietami padara drēbes mīkstākas.
Visbiežāk šim nolūkam izmantotās ķimikālijas nevalstiskā organizācija The Association of Occupational and Environmental Clinics nodēvējusi par „asmagēniem” – vielām, kas var veicināt astmu.
Vairumam šo vielu piemīt arī antibakteriālas īpašības, tā sekmējot supernoturīgo baktēriju veidošanos. Turklāt veļas mīkstinātāju smarža no drēbēm izdalās pat nedēļām ilgi, piesārņojot gaisu un kairinot elpceļus. No tās nepalīdz atbrīvoties arī vairākkārtīga drēbju mazgāšana. Tāpat veļas mīkstinātāji nav slikti tikai mums, tie apdraud ūdens iemītniekus.
Alternatīva: Ja nevar iztikt bez mīkstināšanas, talkā ņem parasto galda etiķi. Vienai mazgāšanas reizei būs vajadzīgi tikai 100 ml etiķa, kuru jāielej veļas skalošanai paredzētajā nodalījumā. Noderēs arī gludināšana ar tvaiku.
3. Antibakteriālajiem tīrīšanas līdzekļiem
(ziepes, dezinfekcijas līdzekļi, antibakteriālās salvetes, izsmidzināmie virsmu apstrādes līdzekļi u.tml.)
Pētnieki uzskata, ka rietumu pasaules apsēstība ar sterilu tīrību devusi savu artavu pieaugošajā iedzīvotāju saslimstībā ar tādām kaitēm kā alerģiskā astma un rinīts. Tāpat dažnedažādie dezinfekcijas līdzekļi var sekmēt supernoturīgo baktēriju veidošanos, kuras apkarot vēlāk nav pa spēkam pat antibiotikām. Nereti antibakteriālie līdzekļi satur triklozānu. Šī viela uzkrājas vidē un cilvēkos.
Organizācija Environmental Working Group atklāja triklozānu 97% mātes piena un 75% urīna paraugos.
Pirms ķerties pie dezinfekcijas artilērijas, jāņem vērā, ka lielāka daļa baktēriju ir mūsu sabiedrotie, un antibakteriālie līdzekļi tās nonāvē līdz ar sliktajām. Ne velti mēdz teikt, ka nedaudz netīrības tikai nāk par labu, īpaši, bērniem. Tie palīdz nostiprināt imūnsistēmu un pasargā no iespējas iedzīvoties alerģijā. Turklāt pētījumi parāda, ka mājsaimniecībās, kur dezinfekcija ir lielā cieņā, mājinieki nebūt neslimo retāk.
Alternatīva: Saprātīgai tīrībai pietiek ar universālu tīrīšanas līdzekli un siltu ūdeni.