Lūk, kādus trikus izmanto ražotāji, lai viņu produkti uz pārējo fona izskatītos „zaļāki”.

  • Pasaka tikai puspatiesību

Dažkārt mēbeles, kuras rotā FSC zīme, tiek pasniegtas kā videi un veselībai nekaitīgi izstrādājumi. Patiesībā šī zīme apliecina to, ka koksne mēbeļu izgatavošanai nākusi no ilgtspējīgi apsaimniekota meža, bet par to, ar kādiem materiāliem mēbeles apstrādātas un kā tās izgatavotas, tā diemžēl klusē. Vai arī – uz dušas želejas iepakojuma lasāms „nesatur SLS” (kairinoša mazgājošā viela), bet, ja izpēta sastāvu – tur čum un mudž no citām tikpat kairinošām vielām. Ražotājs nav melojis, taču drusciņ noklusējis, lai izskatītos labāk nekā konkurenti.

  • Lieto nekonkrētus paziņojumus

„100% dabisks”, „100% tīrs” – šādi vispārīgi paziņojumi uz produktiem nav retums. Te gan jāpiebilst, ka dabisks automātiski nenozīmē mazāk kaitīgs, jo, piemēram, svins ir 100% dabisks un arī 100% – toksisks.

  • Lielās ar to, kas sen jau kā aizliegts

Veļas mazgāšanas līdzeklis, uz kura trekniem burtiem uzrakstīts „nesatur fosfātus”, patiesībā ne ar ko nav zaļāks par tam līdzās stāvošajiem „amata brāļiem”. Kāpēc? Tāpēc, ka šajā sadzīves ķīmijā fostātus nemaz nav atļauts pievienot. Tāpat ir ar bērnu pudelītēm un uzrakstu BPA-free (nesatur bisfenolu A) vai plastmasas rotaļlietām un paziņojumu „nesatur ftalātus”. Abas minētās vielas gluži vienkārši nedrīkst būt šajās precēs. Atkal jau – šādi paziņojumi nav melīgi, taču tie nebūt nav produkta „zaļuma” mēraukla.

  • Izmanto pseidomarķējumus

Gan kosmētikas, gan mazgāšanas līdzekļu plauktos ik pa laikam parādās kāds izstrādājums, kuru, kā rādās no pirmā skata, rotā „zaļš” marķējums (lapiņa, zaļa krāsa, uzraksti „dabisks”, „ar dabiskām sastāvdaļām” u.tml.). Ražotājs tā liek mums, steidzīgajiem un neuzmanīgajiem pircējiem, domāt – aha, šis nu gan ir „zaļš” un tāpēc labāks nekā citi.

  • Atklāti melo

Var teikt, ka ražotāji, kuri uz sava produkta lieto uzrakstus „eko” vai „bio”, bet tiem nav ne viens no oficiālajiem ekomarķējumiem, melo saviem klientiem. Pārtikas nozarē tas vairs nav atļauts, turpretī citas plaša patēriņa preces joprojām tiek sauktas par „bio”, lai cik nedraudzīgas videi tās arī nebūtu.