Kādas vielas dēvējam par bīstamām?

Ķīmisko vielu par bīstamu padara īpašības, kas tai piemīt un kuras praktiski nevar mainīt. Līdz ar to tā kaitē cilvēka veselībai un apkārtējai videi.
Dažas vielas izraisa tādas tūlītējas veselības problēmas kā saindēšanos, alerģiju, ādas, acu vai elpceļu kairinājumu. Piemēram, nātrija hidroksīds jeb nātrija sārms, kas ir cauruļu tīrāmo līdzekļu sastāvā, nonākot uz ādas, rada apdegumus.
Citas vielas var nodarīt kaitējumu ilgākā laika periodā – izraisīt vēzi, bojāt hormonālo, reproduktīvo vai imūnsistēmu u.c. Piemēram, daudzos plastmasas izstrādājumos esošie ftalāti var izjaukt cilvēka iekšējo hormonālo līdzsvaru un izraisīt nopietnas slimības pēc vairākiem gadiem vai pat gadu desmitiem.

Kas ir īpaši bīstamās vielas?

Tās var nopietni kaitēt veselībai un videi, piemēram, izraisīt vēzi, bojāt gēnus, hormonālo vai reproduktīvo sistēmu. Vidē tās ir ļoti noturīgas, uzkrājas un nepazūd gadu gadiem. Šīs vielas ir iekļautas īpašā sarakstā. To izmantošana jau tagad ir ierobežota, bet pēc noteikta termiņa no šīm vielām būs pilnībā jāatsakās.

Kur var būt bīstamās vielas?

Daudzās jo daudzās ikdienas precēs. Dažkārt bīstamās vielas ir izstrādājuma galvenā izejviela, citkārt tās ir pievienotas kā neliela piedeva. Ar kārtējo nopirkto lietu bīstamās vielas nokļūst mūsu mājās, izdalās gaisā un nonāk arī mājinieku organismā.

Kā tās var nonākt organismā?

• Caur ādu. Bīstamās vielas var ne tikai kairināt ādu un gļotādas, bet caur tām iekļūt organismā.
• Ieelpojot. Elpojot mēs varam uzņemt bīstamās vielas, kas atrodas apkārtesošajā gaisā. Tās vai nu uzkrājas  plaušās, vai arī no tām tālāk nonāk asinsritē.
• Ar ēdienu vai nejauši norijot. No gremošanas sistēmas bīstamās vielas var nonākt asinsritē un tādējādi izplatīties pa visu organismu.

Vai bērni ir apdraudētāki?

Jā, jo:

• attiecībā pret svaru viņiem ir lielāka ādas virsma, tādēļ lielākas iespējas uzņemt kaitīgās vielas;
• viņu āda ir plānāka, un tās aizsargspējas vēl nav attīstījušās;
• viņi elpo straujāk un lielākoties caur muti, tā ieelpojot vairāk ķimikāliju;
• viņiem nav tik efektīva vielmaiņa. Viņi ķimikālijas ātrāk uzņem, bet lēnāk izvada no organisma;
• viņu nervu un imūnsistēma tikai attīstās, tāpēc to var apdraudēt pat ļoti mazas kaitīgo vielu devas. Piemēram, hormonālās sistēmas bojātājvielas var neatgriezeniski ietekmēt bērna vispārējo attīstību.

Vai no tām var izvairīties?

Pilnībā izvairīties droši vien neizdosies, jo tās ir mums visapkārt. Taču samazināt saskari ar tām var un vajag.

• Padomā, pirms pērc! Iegādājies tikai tās preces, kas tev patiešām ir nepieciešamas.
• Meklē marķējumu! Izvēlies ekomarķētus produktus, jo tajos ir mazāk bīstamo vielu. Lūk, daži vadošie oficiālie ekomarķējumi, bet vairāk uzzini

• Izpēti, pirms izvēlies! Rūpīgi izlasi, kas rakstīts uz iepakojuma: tur var atrast lietderīgu informāciju par produkta sastāvu, drošu lietošanu, draudiem veselībai un videi.
• Pētot preci, uzticies arī savam degunam – ja precei ir asa smaka vai tā sintētiski smaržo, atstāj to veikala plauktā.
• Zini, ko pērc! Tev ir tiesības 45 dienu laikā saņemt bezmaksas atbildi no ražotāja vai tirgotāja, vai tādas preces kā rotaļlietas, trauki, apģērbs nesatur īpaši bīstamās vielas. Lai to ātri un ērti izdarītu, lejuplādē lietotni Scan4Chem. Vairāk par to uzzini šeit.
• Mazāk plastmasas! Kaut arī plastmasa mēdz būt dažāda, tomēr caurmērā tās ražošanā izmanto ļoti daudz kaitīgu vielu.

Kāpēc tās nav aizliegtas?

Daudzas ir aizliegtas, vismaz Eiropas Savienībā. Citas nav atļauts izmantot atsevišķos produktos, piemēram, rotaļlietās, kosmētikā. Tomēr, neskatoties uz aizliegumiem, ir uzņēmumi, kas apzināti vai nezināšanas dēļ pārkāpj likumu un ražošanā izmanto neatļautās vielas. Daudz pārkāpumu saistībā ar bīstamām ķimikālijām atklāj no citiem pasaules reģioniem ievestajās precēs.
Ir arī tādas bīstamās vielas, kuras tur aizdomās un, lai to kaitīgumu pierādītu, vajag vairākus gadus.