Svarīgi izpētīt remontpreces pirms to iegādes un izvēlēties pareizo laiku to lietošanai. Ašās idejas par jebkādiem remontdarbiem, ne vienmēr būs tās labākās. Vislabāk remontam izvēlēties gada siltākos mēnešus, kad ir iespēja turēt vaļā logus. Pavisam labi, ja remonta laikā un kādu nedēļu pēc tā nevienam nav jādzīvo svaigi izkrāsotajā telpā. Dabiskas krāsas un apmetumu Latvijas veikalos atrast būs pagrūti, taču mazāk kaitīgas remonta preces nopērkamas arī parastos celtniecības preču lielveikalos.
Tās pazīt palīdzēs šādi marķējumi:
Ekomarķējums Ziemeļvalstu gulbis, ko izstrādājusi Ziemeļvalstu Ministru padome, var būt uz krāsām, lakām, grīdas segumiem, mēbelēm, dažādiem celtniecības blokiem.
Vācijas ekomarķējums Zilais eņģelis aptver 125 produktu grupas, ieskaitot tapetes, kokskaidu plāksnes, siltināšanas materiālus, grīdas segumus, iekštelpu krāsas.
Ekopuķīte ir Eiropas Savienības ekomarķējums. Ar to var būt marķētas krāsas, lakas, koka un tekstila grīdas segumi, kā arī koka mēbeles.
Franču marķējums Émissions dans l’air intérieur rāda, cik kaitīgo vielu no preces izdalās. To meklē uz grīdas segumiem, krāsām un lakām, logiem, durvīm, sienu un griestu apdares materiāliem, piemēram, tapetēm. Prece ar apzīmējumu A+ noteikti būs labāka par preci ar apzīmējumu C.
Šveicē radītais tekstila marķējums OEKO-TEX Standard 100 tiek piešķirts arī mājas tekstilam: aizkariem, gultasveļai, dvieļiem u. c. Tie satur mazāk veselībai kaitīgu ķimikāliju.
Somijas celtniecības materiālu klasifikācija (M1, M2, M3) palīdzēs atrast preces, no kurām gaisā izdalās mazāk kaitīgo vielu. Jālūko pēc M1 klases produktiem. Pie mums nopērkama šādi marķēta akmens vate, dažādi celtniecības materiāli, krāsas un lakas.
Paklājos ar šo Vācijā izveidoto marķējumu nedrīkst būt aizliegtas ķimikālijas, un tie neizdala gaisā kaitīgas vielas. Ja meklējat tīrāku paklāju, būs jālūko pēc Eiropas Savienības ražotāju produkcijas.
Jo mazāk GOS, jo labāk!
Uz visām pārdošanā esošajām krāsām un lakām ir norādīts gaistošo organisko savienojumu jeb GOS saturs gramos uz litru (g/l). Tieši GOS mēs jūtam gaisā pēc remonta. Daudzi GOS ir kairinoši, var izraisīt alerģijas vai astmas lēkmes. Parasti uz iepakojuma norāda noteiktai produktu grupai atļauto GOS un konkrētajā produktā esošo daudzumu. Piemēram, iekštelpu krāsās uz ūdens bāzes GOS var būt līdz 30 g/l, bet konkrētajā krāsā to ir mazāk nekā 5 g/l. Veikalos ir pieejamas arī krāsas, kurās GOS saturs ir mazāk par 1g/l. Vērts atcerēties, jo mazāk GOS attiecīgajā produktā, jo labāk!
Kā izvēlēties materiālus?
- Tapetes istabās līmēt neiesakām, jo lieka plastmasa (vinils) istabā nav vajadzīga. Sienas neelpo, var rasties pelējums, krājas putekļi. Ja ļoti vēlaties izmantot tapetes, vinila tapešu klāstā atrodamas nedaudz labākas ar Émissions dans l’air intérieur marķējumu un piebildi Phthalate free (bez ftalātiem). Labāka izvēle būs papīra tapetes!
- Grīdas izvēlē nederēs princips “ka tik lētāk”, jo tai jākalpo ilgi. Tāpēc laba izvēle būtu dēļu grīda. Taču arī šajā gadījumā uzmanīgi jāskatās, kas būs zem dēļiem un ar ko tos apstrādās. Ja grīdu plānots krāsot, noteikums ir tas pats – jo mazāk GOS, jo labāk. Ja izvēlaties parketu vai laminātu, atcerieties, ka tie ir līmētās koksnes izstrādājumi un līmēs ir daudz kaitīgo vielu. Tad prātīgāk pirkt segumus, kas apzīmēti ar Vācijas ekomarķējumu Zilais eņģelis. Zem ekomarķētā lamināta svarīgi ieklāt atbilstošu apakšklāju, piemēram, no korķa. Sintētiskais linolejs (PVC) var izdalīt kaitīgos ftalātus. Savukārt dabiskais linolejs, kas ir labāka alternatīva, būs jāmeklē specializētajos veikalos.
- Paklāji, īpaši tie, ko ieklāj no sienas līdz sienai, nav laba izvēle. Ja tie smaržo, ož jau veikalā, labāk tādus nepirkt. Pārsvarā pieejami tikai sintētiskie, turklāt daudzi no tiem apstrādāti ar vielām, kas atgrūž ūdeni un netīrumus, pret aizdegšanos. Paklājā var būt līdz 120 dažādu vielu, kas no tā izgaros trīs gadus un ilgāk. Jāatceras, ka paklāji uzkrās putekļus. Var meklēt dabisko šķiedru, piemēram, vilnas vai sizala, paklājus, taču arī tos mēdz apstrādāt ar ķimikālijām, un tiem nereti mēdz būt sintētiska materiāla pamats.
Foto: pexels.com