Nupat, nupat pretiedeguma krēmi piedzīvos savu kārtējo slavas stundu. Protams, saulei ir pa spēkam ne tikai priecēt, bet arī apdedzināt ādu. Taču arī aizsarglīdzekļi nav tikai balti un smaržīgi. Lūk, 10 padomi, kā izvēlēties pretiedeguma līdzekli, kas aizsargā, nevis kaitē!
- Neizmanto pretiedeguma līdzekļus, kuros ir šādi ķīmiskie UV filtri: benzofenons-3 (oksibenzons), 4-metilbenzilidēna kampars (4-MBC), 3-benzilidēna kampars (3 BC), oktilmetoksicinamāts (OMC) vai oktil-dimetilpara-amino-benzoskābe (OD-PABA). Šīs vielas uzkrājas organismā, bojā hormonālo sistēmu un var izraisīt izmaiņas pat šūnu līmenī. Piemēram, ASV Slimību kontroles centrs oksibenzonu atradis 97% amerikāņu. Pārbaudīt, vai nolūkotajā krēmā nav šo vielu, nebūs grūti – visām kosmētikas sastāvdaļām jābūt norādītām uz etiķetes.
- Drošāki būs tie pretiedeguma līdzekļi, kuros nav krāsvielu, smaržvielu un konservantu. Smaržvielas un krāsvielas ir pilnīgi lieka „greznība”, kas var sakairināt ādu un izraisīt alerģiju. Savukārt tādi kosmētikā plaši izmantoti konservanti kā parabēni (butilparabēns, propilparabēns) var kaitēt hormonālajai sistēmai, un tos tur aizdomās par krūts vēža veicināšanu.
- Cinka oksīdu un titāna dioksīdu jau gadu desmitiem lieto aizsarglīdzekļos kā efektīvas un gana drošas vielas. Tomēr šobrīd saules kosmētikā izmanto to nano daļiņas (tik sīkas, ka uz kniepadatas galvas var sarūmēt kādu miljardu), par kuru nekaitīgumu zinātniekiem pārliecības nav. Tāpēc lieto šos līdzekļus piesardzīgi. Starp citu, no jūlija uz kosmētikas iepakojuma jānorāda arī tas, ka tajā izmantotas nano sastāvdaļas.
- Izvēlies pretiedeguma krēmus un losjonus, nevis izsmidzināmos līdzekļus, jo to sīkie pilieniņi kopā ar kaitīgajām vielām nonāk ne tikai uz ādas, bet arī elpceļos.
- Lielāks saules aizsardzības faktors (SPF) nebūt nenodrošina ievērojamu papildu aizsardzību. Optimāls SPF ir 30.
- Atceries: ik dienu dažas minūtes saulē jāpavada bez aizsarglīdzekļiem. Tas palīdzēs organismā izstrādāties D vitamīnam, kas stiprina kaulus un imūnsistēmu, samazina dažādu audzēju risku un regulē neskaitāmus procesus ķermenī. Izrādās, aizsarglīdzekļi ievērojami samazina D vitamīna veidošanas organismā.
- Prātīgās saules fanes var izlīdzēties arī ar pavisam dabiskām alternatīvām, piemēram, šī sviestu, kas lieliski aizsargā ādu, tai nekaitējot.
- Nepārspīlē ar aizsarglīdzekļu lietošanu. Aptuveni 60% no tā, ko tu uzzied uz ādas, nonāk organismā. Vērts padomāt, vai kārtīga ieziešanās ir tā vērta.
- Pretiedeguma līdzekļos ar starptautiski atzītu ekomarķējumu būs mazāk kaitīgo vielu.
- Pat visnegantākais aizsarglīdzeklis nav garants, ka saulē vari uzturēties augu dienu. Patiesībā, daudzi no tiem pat neaizsargā no kaitīgākā saules UVA starojuma.
Attēls:pixaby.com