Meklējot pudelīti vai knupīti, noteikti redzētas bērnu preces, ko rotā uzraksts BPA free (nesatur BPA). Tiksim skaidrībā, ko tas nozīmē un vai tam ir vērts pievērst uzmanību.
Kas ir BPA?
BPA ir saīsinājums bisfenolam A – cilvēka radītai ķimikālijai, kuru galvenokārt patērē plastmasas ražotāji. Pirmo reizi to ieguva jau 19.gadsimtā, bet vēl joprojām plaši izmanto, ik gadu saražojot vairāk nekā trīs miljonus tonnu. Ar bisfenola A palīdzību plastmasa top cietāka un caurspīdīgāka, lai vairāk atgādinātu stiklu. No tās izgatavo lielās, vairākkārt lietojamās ūdens pudeles, kompaktdiskus, virtuves piederumus, nesenā pagātnē arī bērnu pudelītes un vēl citas lietas. Tāpat bisfenolu A pievieno pārklājumam konservu kārbās, lai metāls nesaskartos ar ēdienu un nebojātu to. Izklausās, ka šai ķimikālijai nav ne vainas?
Kāpēc BPA free ir svarīgi?
Šķietami tik noderīgais bisfenols A spēj atdarināt cilvēka dabisko hormonu estrogēnu un, nonākot organismā, iejaukties mūsu hormonālajā sistēmā. Bet tas ir ārkārtīgi smalks mehānisms, no kura pareizas un netraucētas darbības ir atkarīgi praktiski visi procesi mūsu ķermenī. Pētījumi, pagaidām lielākoties uz grauzējiem, rāda, ka bisfenolam A ir garš un draudīgs slikto darbu saraksts: tas var veicināt uzvedības traucējumus, piemēram, hiperaktivitāti, diabētu, aptaukošanos, izraisīt krūts un prostatas vēzi, pāragru pubertāti vai gluži pretēji ģenitāliju attīstības traucējumus u.c. Skaidrs arī, ka tieši mazuļiem bisfenols A pat niecīgās devās var nodarīt lielāku kaitējumu, jo iejaucas hormonālajā sistēmā tās aktīvākās attīstības posmā.
Tāpat izrādās, ka bisfenola A draudzība ar plastmasu nav gana cieša, proti, tas mēdz izdalīties un nonāk mūsu ēdienā vai dzērienā, īpaši, augstā temperatūrā (pat 55 reizes ātrāk): karsējot, sterilizējot vai ielejot karstu dzērienu. Un, ja jau ķimikālija tiek pārtikā, tad tālāk tās ceļš ved uz mūsu organismu. Tieši ar ēdamo un dzeramo mēs saņemam lauvas tiesu bisfenola A, turklāt gandrīz visi, jo, piemēram, ASV 93% pārbaudītajos urīna paraugos (gan bērnu, gan pieaugušo) atrada šo vielu.
Pēdējos gados zinātnieki arvien vairāk runā par to, ka bisfenolam A visticamākais ir pa spēkam sagraut ne tikai sīko grauzēju veselību. Ne velti tas jau vairākus gadus ierindots, tā dēvēto, hormonālās sistēmas bojātāju sarakstā.
Un kā ar pudelītēm?
Atgriežamies pie bērnu precēm ar uzrakstu BPA free vai 0% BPA. Vēl tikai pirms pāris gadiem arī bērnu pudelītes galvenokārt izgatavoja no jau pieminētās cietās plastmasas, turklāt tās ik dienu tika mazgātas un arī sterilizētas. Labā ziņa – kopš 2011.gada visā Eiropas Savienībā tādas pudelītes vairs nevar ne ražot, ne tirgot. Tātad uzraksts uz tām ir kā atgādinājums. Citādi var būt divu, trīs un vairākbērnu ģimenēs, kur krājumos no pirmajiem mazuļiem varētu būt aizķērusies arī kāda plastmasas pudelīte. To labāk nomainīt pret jaunu, jo nevar būt drošs, ka tā nesatur kaitīgo BPA.
Mazliet sarežģītāk ir ar knupīšiem. Par tiem likumi klusē, tātad, meklējot īsto, noteikti jāraugās pēc informācijas par bisfenolu A, atceroties, ka kaitīgā viela var būt tikai cietajā, nevis mīkstajā knupīša daļā. Īpaši piesardzīgajiem vecākiem laba alternatīva būs dabiskā kaučuka māneklīši, kuriem vispār nav nekādu plastikāta detaļu. Cerēsim, ka drīz Eiropa sekos austriešu paraugam, kur jau pāris gadus bisfenols A nav atļauts arī māneklīšos un kožamajos riņķos, tā atvieglojot vecāku izvēli.
Vēl mazāk bisfenola A
Lai pasargātu savu atvasi un arī sevi no bisfenola A:
- Pēc iespējas mazāk lieto cietās plastmasas jeb polikarbonāta izstrādājumus, īpaši, jau pārtikai. Atpazīt tos varēsi pēc pārstrādes koda preces apakšpusē. Polikarbonātam no bultām izveidotajā trīsstūrī būs cipars 7, uzraksts Other vai burti PC. Tā vietā izvēlies stikla (laba alternatīva pudelītei), nerūsējošā tērauda vai porcelāna traukus.
- Pat, ja esi droša par plastmasu, nekarsē to mikroviļņu krāsnī, nemazgā ar superjaudīgiem mazgāšanas līdzekļiem un nelieto karstam ēdienam vai dzērienam.
- Mazāk bundžās konservētas pārtikas kā bērna, tā arī tavā ikdienas ēdienkartē.