Kā soli pa solim, neiztērējot visu maka saturu un nekrītot fanātiskās galējībās, kļūt „zaļākam” – atklāj žurnāliste Jolanta.

Jolanta iesaka:

  • Pirms kļūsti pavisam zaļš, sāc ar mazumiņu. Ar tādu mazumiņu, kas neprasa lielus upurus, jo faktiski būt zaļam ir dzīvot pilnīgi citādāk, un to izdarīt vienas dienas laikā nav viegli, ne praktiski, ne mentāli. Es pirms, šķiet, desmit gadiem, sāku ar sejas krēmu un drēbju mazgāšanas līdzekli, un tikai pēdējos trīs gadus es varu sevi dēvēt par gandrīz 100% zaļu.
  • Kaut eko pārtikai būtu jābūt prioritātei, es tomēr ieteiktu sākt ar kosmētiku. Un šādai kārtībai ir trīs iemesli. Tādā veidā pārejas posms ir vienkāršāks, jo kosmētika nav jāpērk katru mīļu dienu, un te ir ne tikai izvēle, bet tā pat ir liela, salīdzinot ar pārtiku. Arī finansiāli šo pāreju var pat nepamanīt (tas, protams, atkarīgs no izejas punkta un izvēles).
  • Kad jau sperti vairāki apzināti soļi zaļuma virzienā, apsēdies un padomā, ko no tā visa, ko pērc, tev patiešām vajag. Mēs ļoti daudz ko dzīvē darām nevis nepieciešamības, bet gan neapzinātas rutīnas dēļ. Es kosmētiku esmu samazinājusi līdz minimumam, bet ne jau vienas dienas laikā. Man nav dezodoranta, jo to aizstāj parastā dzeramā soda. Man nav skrubju, pīlinga un nezin kā vēl, jo to visu aizstāj soda. Man jau nez kuro gadu nav arī dušas želejas. Bet man ir sejas krēms un nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka patīk. Un man vēl joprojām ir šampūns. Tuvākajā laikā gan gribu izmēģināt matu „nemazgāšanu”. Man ir labs piemērs – mans divarpusgadīgais dēls, kurš savā dzīvē ir tikai vienu reizi ar ziepēm mazgājis matus, bet viņa mati ir zīdaini, kupli un … vārdsakot, ne netīri (pa vannu gan viņš dzīvojas gandrīz vai katru dienu, tātad tīrā ūdeni tos izskalo).
  • Es nelietoju pretiedeguma līdzekļus. Un arī mani bērni ne. Toties mēs daudz pretiedeguma līdzekļus apēdam. Kā to saprast? Sakot, ka nevis saule ir vainīga pie apdegumiem, bet gan vitamīnu un citu labu vielu trūkums organismā. Pārbaudīts nežēlīgajā Toskānas saulē! Pie tā visa, mēs pie saules pierodam jau laicīgi, sākot ar pirmajiem pavasara stariem. Un nenēsājam saulesbrilles, jo sakot, ka organisms tad tiek mānīts (caur brillēm ta’ diena izskatās pat apmākusies), un tas neizstrādā gana UV staru aizsargājošā melanīna. Rezultātā es jau gadus trīs nezinu, kas ir apsārtusi āda un man ir viegli zeltains iedegums (bērni ir vienkārši brūni).
  • Pietaupi fanātismu citām dzīves jomām. Es ar reiz gribēju visu pasauli pievērst zaļumam, un sunīju visus, kas nepievērsās manai ticībai. Beigās atmetu ar roku un tieši tad, kad to izdarīju, vairāki paziņas, kas iepriekš pat izsmēja manu zaļumu, paši bija pievērsušies eko domāšanai. Un, lai kā negribētos atzīt, bet nāksies iziet arī uz kompromisiem. Jo dažreiz nav alternatīvu, vai arī tās ir finansiāli nepavelkamas. Tad vienkārši ir jāpērk labākais pieejamais un pirms pirkšanas jāpadomā, vai bez tā nu nekādi nav iespējams iztikt.