Kosmētikas ražotāju solījumi ātri vien var sagrozīt galvu – krēmi ar plastiskās operācijas efektu, pretnovecošanās serumi, kas aptur laiku. To, kā šos apgalvojumus vērtē nozares uzraugi, atklāj pērn publiskotais Eiropas Savienības ziņojums.
Atbildīgās iestādes no 21 valsts “zem lupas lika” 40 tūkst. kosmētikas ražotāju apgalvojumu. 10% jeb gandrīz 4000 neatbilda prasībām, un visbiežāk ražotāji “samelojās” interneta vidē. Tikai 17 % apgalvojumu nebija korekti uz paša kosmētikas līdzekļa, bet 13 % — drukātajos reklāmas materiālos.
Ar kādiem apgalvojumiem ražotāji grēkoja visvairāk?
Iedarbībai nav pierādījumu
16 valstīs bija atklāti gadījumi, kad kosmētikas līdzekļiem piedēvēto funkciju ražotāji nevar pamatot ar pietiekamiem pierādījumiem. Vai arī vienas sastāvdaļas, kuras daudzums produktā ir niecīgs, funkciju norādīja kā visa produkta funkciju, nevarot pierādīt, ka tā tas patiešām ir.
Medicīnisks efekts
Apgalvojumi, ka kosmētikai ir medicīnisks efekts, ir bīstami un tādi tika atklāti 10 valstīs. Apgalvojumi bija par terapeitisku ietekmi uz ādu, asinsriti, dziļajiem audiem, muskuļiem, locītavām, vēnām vai taukaudiem, pretiekaisuma efektu un dziedinošām īpašībām, kuras pamatot ražotājs nevarēja.
Nesatur atļautas piedevas
Par nekorektiem uzskata arī apgalvojumus, kuri nomelno kosmētikā atļautas piedevas, piemēram, “nesatur parabēnus” vai “nesatur alumīniju”. Mums, patērētājiem, tas gan ļauj ātrāk atrast atbilstošu produktu, bet attiecībā pret konkurentiem to neuzskata par labu praksi.
Nesatur aizliegtas piedevas
Atsevišķās valstīs ražotāji lielās arī ar to, ka viņu kosmētika nesatur jau tā aizliegtas sastāvdaļas.
Apgalvojumi par hipoalerģiskumu
Arī apgalvojumi par hipoalerģiskumu mēdza būt bez atbilstoša pamatojuma, piemēram, uz matu krāsas minēts, ka satur sastāvdaļu, kas aizsargā ādu, bet tajā pašā laikā produkts satur citus ārkārtīgi spēcīgus alergēnus kā rezorcīnu un fenilēndiamīnu. Šādi apgalvojumi var radīt maldinošu priekšstatu par produkta drošumu, apdraudot atsevišķu, īpaši jutīgu cilvēku veselību.
Kosmētika Eiropā
Saskaņā ar ziņojumu Eiropā ir lielākais kosmētikas mazumtirdzniecības tirgus pasaulē, sasniedzot 77 miljardus eiro. Katru gadu parādās aptuveni 25% jaunu kosmētikas līdzekļu.
Bet ko paredz noteikumi?
- Apgalvojumiem jābūt saprotamiem parastam lietotājam.
- Apgalvojumiem jābūt pierādāmiem, arī ar laboratorijas testu rezultātiem.
- Apgalvojumiem jābūt patiesiem. Tie nevar rādīt efektivitāti, pamatojoties, piemēram, uz elektroniski apstrādātām “pirms un pēc” bildēm. Nevar apgalvot, ka ir uzlabota formula, ja tas tā nav.
- Ja apgalvojums vēsta, ka produkts satur kādu vielu, tad tai arī jābūt sastāvā.
- Ja produkts dod solīto rezultātu tikai kombinācijā ar citu produktu, tad tas ir jānorāda.
- Apgalvojumi nedrīkst nomelnot konkurentus un arī atļautās sastāvdaļas.
Kam nevajadzētu būt uz produkta vai reklāmas materiālos:
- informācijai, ka propduktu ir apstiprinājusī kāda atbildīgā institūcija, jo pretējā gadījumā tas vispār netiktu pārdots;
- CE marķējumam;
- apgalvojumiem, ka nesatur kādu no aizliegtajām vielām;
- melīgiem apgalvojumiem, piemēram, ka nesatur silikonu, bet patiesībā to satur;
- apgalvojumam, ka produkts ir mitrinošs, ja tikai vienai sastāvdaļai, nevis visam produktam piemīt šāda iedarbība;
- apgalvojumam par iedarbību ilgākā laika periodā, ja pētījumi ir tikai par īsāku periodu, piemēram, mitrina 48h, bet izpētīts, ka tikai 24h.
Avoti:
Vadlīnijas par apgalvojumiem kosmētikas līdzekļiem
Ziņojums par apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem
Foto: Ambro, http://www.freedigitalphotos.net