Vidusmēra pārītis dienā skūpstoties 2 līdz 4 reizes, ieskaitot rīta un vakara pieklājības buču. 8.martā šie rādītāji varētu krietni uzlaboties. Bet līdz ar tiem – pieaugt arī apēstās lūpu krāsas daudzums. Kāpēc tā?

Kompānijas TNS aptaujas dati liecina – lūpu krāsas un balzāmi pie mums ir lielā cieņā (lieto vairāk nekā 80% sieviešu).

Savukārt ASV aprēķināts, ka sieviete, kas diendienā krāso lūpas (vidēji tās esot 2,3 reizes), notiesā aptuveni 20 miligramus šī skaistumprodukta.

Dzīves laikā sasummējas pusotrs līdz pat divi kilogrami jeb 350 lūpu krāsas tūbiņu saturs. Ekstrēmākas lūpu krāsotājas meikapu atjauno pat 20 reizes dienā un, saprotams, apēd to vēl vairāk. Līdz ar skūpstiem lūpu krāsas tiesāšana neiet secen arī vīriešiem – dzīves laikā savus 300, 400 gramus jeb 100 lūpu krāsu tūbiņu saturu apēd arī viņi.

Mazliet minerāleļļas

Divi kilogrami it kā nešķiet iespaidīgs daudzums (kas gan ir četri maizes klaipi visam mūžam). Tomēr bēda tāda, ka parastā lūpu krāsā, kurā ir dučiem dažādu vielu, gandrīz nekas nav apēšanas vērts. Vēl vairāk – daudzām sastāvdaļām nekādā ziņā nevajadzētu nonākt cilvēka vēderā. Lūpu krāsas pamatu pamats ir vaskveidīgas vielas un taukvielas. Taupības nolūkā parasti tie ir naftas pārstrādes blakusprodukti, piemēram, paraffinum liquidum jeb minerāleļļa. Tā ne tikai nav ēdama, bet arī nedod nekādu labumu lūpu ādai, kas, starp citu, ir ļoti, ļoti plāna un izcili caurlaidīga. Lētās izejvielas neļauj ādai normāli elpot un izdalīt toksīnus, palēnina jaunu šūnu veidošanos, kavējot dabisko mitrināšanās procesu. Dažas no tām var arī uzskrāties aknās un limfmezglos.

 Mazliet smago metālu

Lai mēs tiktu pie n-tajiem toņiem ar visai poētiskiem nosaukumiem, piemēram, ogu brīze, lūpu krāsas neatņemamā sastāvdaļa ir krāsvielas (atpazīstamas pēc burtiem CI un piecu ciparu kombinācijas). Nereti, liekot tās zem lupas, tajās atrod smagos metālus(kadmiju, hromu, svinu u.c.) vai kādu alergēnu un kaitīgu sintētisku vielu. 2011.gadā ASV Pārtikas un Zāļu administrācija 400 lūpu krāsās atklāja toksisko svinu. Lūpu krāsotājas gan tika mierinātas – metāla esot nedaudz, un pareizi lietojot produktu (neēst, neskūpstīties, nelaizīt lūpas, kad tās uzkrāsotas?), nekas ļauns nenotikšot. Piebildīsim, ka svinam drošu devu nav, turklāt tam tīk uzkrāties organismā.

Un desertā – negantas piedevas

It kā neēdamo sastāvdaļu nebūtu gana, ražotāji pievieno vēl UV filtrus (tiem it kā jāsarga lūpas no kaitīgajiem saules stariem), piemēram, ethylhexyl methoxycinnamate (OMC), oxybenzone, kā arī konservantus, piemēram, etil-, metil-, propilparabēnus, kuri kaitē hormonālajai sistēmai un tiek saistīti ar krūts vēzi. Lai nomāktu izejvielu oriģinālaromātu, klāt tiek piešautas arī alerģiju izraisošas smaržvielas, un, lai varētu skūpstīties, nekaitējot grimam, silikona eļļas, kas ir īsts bieds sauso lūpu īpašniecēm, jo silikons problēmu padara tikai smagāku.

Bez lūpukrāsās kā bez apģērba?

Ja tev tāpat kā Gvinetai Paltrovai skaistums nav iedomājams bez sarkana lūpu krāsojums, lūk, viegli izpildāms špikeris, kā neapēst vēl kilogramu ķimikāliju:

  • Pirms pērc lūpu krāsu, izpēti sastāvdaļas (ja to nav uz iepakojuma, prasi pārdevējam).  Lūpu krāsa, kurai pirmā sastāvdaļa ir minerāleļļa, kaut kur pa vidu listei rēgojas kaitīgie UV filtri, bet nobeigumā – vairāki parabēni, nav tavu lūpu, to skūpstītāja un arī tavas naudas vērta.
  • Ja negribi burties pa sastāvdaļu listi, izvēlies ekomarķētos skaistumproduktus – tajos nebūs ne viena no pieminētajām kaitīgajām vielām.