Vasara ir pavisam tuvu, un arvien biežāk domas aizķeras pie pludmales, āra sporta veidiem un pārgājieniem. Sports, fiziskās aktivitātes, atpūta dabā un ūdenī ir svarīgas veselīga dzīvesveida sastāvdaļas. Liela nozīme ir arī aprīkojumam, ko izmantojam šo aktivitāšu laikā – izrādās, ka sporta un atpūtas preces un aprīkojums var saturēt īpaši bīstamas ķīmiskās vielas. Pastāstīsim, kā no tām izvairīties.

Sporta vai citu fizisko aktivitāšu laikā mūsu vielmaiņa paātrinās un mēs sākam svīst, kas ir normāla organisma reakcija. Svīšanas laikā mūsu āda ne tikai izvada, bet arī intensīvāk uzsūc ķīmiskās vielas, kas var atrasties, piemēram, sporta apģērbā vai sporta precēs, kas nonāk ciešā saskarē ar ādu, piemēram, vingrošanas paklājiņā.

Sporta un tūrisma aktivitātēs parasti izmantojam dažādus aksesuārus – cimdus, siksnas, bumbas, paklājiņus. Lielākā daļa šo priekšmetu ir izgatavoti no plastmasas un plastmasas izstrādājumiem. Plastmasas galvenokārt tiek ražotas no naftas ķīmijas produktiem (fosilā kurināmā), un, lai iegūtu vajadzīgās īpašības, tām tiek pievienotas dažādas ķīmiskās piedevas. Viena pievienoto savienojumu grupa ir plastifikatori (piemēram, ftalāti), kas palīdz padarīt materiālu mīkstāku un elastīgāku. Elastīgums un mīkstums bieži vien ir tas, ko mēs augstu vērtējam sporta precēs.

Jo īpaši mīkstā plastmasa var būt daudzu potenciāli kaitīgu vielu avots. Dažādos izstrādājumos, tostarp sporta un atpūtas precēs, joprojām var atrast tādas vielas kā reprotoksiski plastifikatori, noturīgi parafīni vai kancerogēni liesmas slāpētāji. To nesen pierādīja LIFE AskREACH projektā veiktie testi: augsta ftalātu koncentrācija mīkstajās vingrošanas bumbās, kā arī paaugstināta koncentrācija skrejceliņos. Eiropas Ķimikāliju aģentūras ECHA SCIP datubāze liecina, ka, piemēram, sporta apavos var atrasties reprotoksiskas vielas dimetilformamīds vai etilēnglikola dimetilēteris (EGDME). Bumbas var saturēt noturīgus un bioakumulējošus vidējas ķēdes hlorētus parafīnus vai vielas, kas ietekmē dzīvnieku hormonālo sistēmu.

Piemēram, jogas paklāji bieži vien ir izgatavoti no PVC ar tādām piedevām kā ftalāti, kas var izraisīt galvassāpes, sliktu dūšu un reiboni, deguna kairinājumu, alerģiskas reakcijas, neiroloģiskas problēmas, aknu un nieru bojājumus. Lai samazinātu šo ķīmisko vielu iedarbību, varat atvērt logus un vēdināt jogas paklājiņu (īpaši, ja tas ir nesen iegādāts). Labāk būtu izvēlēties jogas paklājiņu, kas izgatavots no organiskās kokvilnas, vilnas, korķa vai džutas. Izvēloties pludmales paklājiņu, ir vērts apsvērt arī dabīgus materiālus. Lai mazinātu tiešu ķermeņa kontaktu, viens no vienkāršākajiem risinājumiem ir fiziskās aktivitātes vai sauļošanās laikā uz paklājiņa novietot dvieli.

Kā pasargāt sevi?

Pēc iespējas vairāk izmanto dabiskus materiālus, piemēram, lecamauklas ar koka rokturiem un dabīgas šķiedras virvi, dzelzs hanteles, korķa paklājiņus. Ja nav pieejamas labākas alternatīvas, varat pajautāt mazumtirgotājam vai ražotājam, vai produkts satur īpaši bīstamās ķīmiskās vielas vairāk par 0.1%.

Izmanto savas tiesības zināt

Saskaņā ar REACH regulu Tev ir tiesības jautāt ražotājiem un tirgotājiem par īpaši bīstamo ķīmisko vielu (SVHC) klātbūtni produktos. SVHC var būt kancerogēnas, reprotoksiskas un mutagēnas, tās var būt noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas, vai līdzīga līmeņa vielas, piemēram, endokrīnās sistēmas darbības traucējošas (ietekmē hormonu sistēmu).

Radi pārmaiņas!

Izmantojot lietotni Scan4Chem, skenē produkta svītrkodu un jautā atpūtas un sporta piederumu ražotājiem un tirgotājiem par SVHC klātbūtni. Tādējādi arī vari izvēlēties drošākus produktus. Izmanto Scan4Chem un pajautā, vai tavs iecienītais atpūtas preču ražotājs ir pakāpeniski izslēdzis šīs vielas no savas produkcijas!
Skenē un vinnē!
Vienlaikus atgādinām, ka arī šonedēļ turpinās konkurss “Kas skenē, tas vinnē” – nosūtot 5 informācijas pieprasījumus par dažādām precēm dažādiem tirgotājiem vai ražotājiem, vari laimēt JBL Flip 3 portatīvo skaļruni!

Aktivitāte veikta LIFE programmas projektā “Nodrošināt REACH regulā noteiktās patērētāju tiesības saņemt informāciju par vielām izstrādājumos, izmantojot IT rīkus” (AskREACH).