Pilsētvide nepārtraukti attīstās, un būvniecībai un pilsētvides attīstībai ir izšķiroša nozīme pilsētu veidošanā. Šie procesi nozīmē progresu daudzās jomās, tomēr tie bieži vien ir saistīti ar slēptām briesmām, ko rada bīstamas vielas, kas atrodas būvmateriālos.
Projekta NonHazCity 3 galvenais mērķis ir palīdzēt novērst bīstamo vielu nokļūšanu ēkās un apkārtējā vidē. Šajā projektā veiktās skrīninga aktivitātes sniedz ieskatu par to, kur ir nepieciešami plašāki pētījumi, lai novērstu riskus un radītu drošāku un veselīgāku pilsētvidi.
Kādas vielas projektā tika testētas?
Projekta testēšanas aktivitātes tika veiktas piecās Baltijas jūras reģiona pilsētās: Tallinā, Helsinkos, Turku, Vesterosā un Stokholmā. Aktivitātes mērķis bija iegūt labāku izpratni par to, kā būvmateriāli veicina piesārņojumu gan ārējā, gan iekštelpu vidē. Lai to panāktu, projekta komanda veica mērķtiecīgu piesārņotāju skrīningu piecās matricās: būvmateriālos, lietusūdeņos, putekļos un iekštelpu gaisā, kā arī sadzīves notekūdeņos. Lai gan katrā pilsētā netika veikti testi visās matricās, tika iegūti interesanti rezultāti, kas atklāja bīstamo vielu klātbūtni un avotus.
Izpētē tika identificētas vairākas bīstamo vielu grupas, kas parasti sastopamas būvmateriālos:
- Ftalāti: tiek izmantoti, lai padarītu plastmasu elastīgu, sastopami PVC grīdas segumos, kabeļos, jumta membrānās un plastmasas plēvēs uz metāla jumtiem. Tie izjauc hormonu līdzsvaru dzīvajos organismos.
- PFAS: ļoti noturīgas un ilgtermiņā rada ievērojamu risku veselībai, tiek izmantotas to izturības dēļ pret karstumu, ūdeni un eļļu.
- Bisfenoli: Endokrīnās sistēmas darbības traucētāji, ko izmanto plastmasās.
- Organofosfātu esteri: Lieto kā liesmu slāpētājus un plastifikatorus. Tie saistīti ar nelabvēlīgu ietekmi uz veselību.
- Bromētie liesmu slāpētāji: saglabājas vidē un var izraisīt neiroloģiskas un hormonālas problēmas.
- Biocīdi: Tiek izmantoti, lai novērstu pelējuma un sēnīšu augšanu, veicina biocīdu rezistenci.
- Hlorētie parafīni (hlorfluorogļūdeņraži): saglabājas vidē, bioakumulējas un var būt kancerogēni.
- Gaistošie organiskie savienojumi (GOS): Tie ir sastopami krāsās, šķīdinātājos un līmvielās un izraisa dažādas veselības problēmas.
- Metāli: Svins, kadmijs, dzīvsudrabs, cinks un varš ir toksiski pat nelielos daudzumos un ir sastopami būvmateriālos.
Kādus secinājumus ieguvām, veicot bīstamo vielu skrīningu?
- Iekštelpu putekļi. Atklājās, ka iekštelpu putekļu paraugi, pēc tajos atrodamajām vielām, atspoguļo būvmateriālu sastāvu. Lai gan daudzas vielas ir reglamentētas un vairs nav atrodamas putekļu paraugos lielos daudzumos, organiskie piesārņotāji, tostarp plastifikatori, PFAS un hlorētie parafīni, joprojām ir konstatējami. Lielāka bīstamo vielu koncentrācija tika konstatēta mājās ar PVC grīdas segumu un apstrādātām virsmām.
- Lietusūdeņi. Lietusūdeņi ir kā piesārņojuma saikne starp apbūvēto un dabisko vidi. Savāktajos paraugos tika konstatēti dažādi piesārņotāji, piemēram, biocīdi, organofosfātu esteri, metāli un PFAS. Piesārņojuma līmenis dažādās pilsētās un ēku tipos atšķīrās, un biocīdi, piemēram, diurons, propikonazols un mekoprops, bija īpaši izplatīti vietās ar jauniem koka apšuvumiem.
- PFAS. PFAS tika atklātas dažādās matricās, un to koncentrācija dažādās pilsētās ievērojami atšķīrās. Šīs vielas tiek izmantotas daudzos lietojumu veidos, jo tās ir noturīgas pret karstumu, ūdeni un eļļu, taču tās ir arī ļoti noturīgas vidē un rada ilgtermiņa risku veselībai.
- Piesārņojums ar TCPP. Plaši izplatīts piesārņojums ar TCPP tika konstatēts lietus ūdeņu notecē, notekūdeņos un iekštelpu putekļos. Tas liecina par šī piesārņotāja izplatību.
- Jaunas bīstamās vielas. Pētījumā arī tika konstatēts, ka būvmateriālos vecāki piesārņotāji ir aizstāti ar jaunām vielām, kas rada bažas. Šī tendence uzsver nepieciešamību veikt turpmākus pētījumus, lai pilnībā izprastu to ietekmi.
Ieteikumi drošākai pilsētvides veidošanai, lai izvairītos no bīstamām vielām
- Likumdevējiem: Ieviest stingrākus noteikumus par bīstamām vielām būvmateriālos un veicināt drošāku alternatīvu izstrādi un izmantošanu.
- Valsts iestādēm: Nodrošināt atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem, uzlabot monitoringa sistēmas, lai atklātu jaunas kaitīgas vielas un palielināt informētību par riskiem, kas saistīti ar bīstamām vielām. Veicināt drošākas alternatīvas un uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, lai nodrošinātu, ka pārstrādātie materiāli nav bīstami. Sadarboties ar pilsētu/apgabalu attīstības departamentiem, lai, veicot iepirkumus, novērstu bīstamo vielu izmantošanu.
- Būvniekiem: Izvairieties no materiālu, kas apstrādāti ar kaitīgām ķīmiskām vielām, izmantošanas, pieprasiet, lai piegādātāji deklarē visas vielas, kas rada bažas, kā arī novērtējiet un aizstājiet viskaitīgākās ķīmiskās vielas ar drošākām alternatīvām. Uzlabojiet atkritumu apsaimniekošanas praksi, lai nodrošinātu, ka pārstrādātie materiāli nesatur bīstamas vielas.
Secinājumi
Projekta NonHazCity 3 secinājumi uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt uzraudzību, ieviest stingrākus noteikumus un veicināt drošāku materiālu izmantošanu, lai samazinātu bīstamo vielu līmeni un mazinātu risku veselībai. Ievērojot šos ieteikumus, pilsētās Baltijas jūras reģionā un ārpus tā ir iespējams aizsargāt apkārtējo vidi un radīt drošāku pilsētvidi saviem iedzīvotājiem.
Sadarbība starp pilsētām un valstīm ir būtiska, lai apmainītos ar informāciju un paraugpraksi. Kopīgas iniciatīvas var palīdzēt novērst būvmateriālu radīto piesārņojumu, tādējādi uzlabojot vides un sabiedrības veselību. Strādāsim kopā, lai padarītu mūsu pilsētas drošākas un veselīgākas ikvienam!
Vairāk par veikto bīstamo vielu skrīninga pārskatu, lasi te: https://interreg-baltic.eu/wp-content/uploads/2024/06/Occurrence-of-SoC-in-BSR-final_smaller.pdf (angļu val.)