Kā izvēlēties plastmasas traukus ēdienam?

Ideālā virtuvē ēdamlietas būtu jāglabā stikla un keramikas traukos. Taču plastmasa ir lētāka, tāpēc tā visticamākais mūsu plauktos ir uz palikšanu. Kas jāņem vērā, pirms pērc kārtējo plastikāta kārbu – lasi atbildēs.

Vai „uz aci” var atšķirt, kura plastmasa der ēdienam, kura – ne?

Nespeciālistam tas būs sarežģīti, taču tāpēc talkā nāk īpaši simboli – otrreizējās pārstrādes kodi. Tos – no bultiņām veidotu trīsstūri, kam vidū ir cipars, bet apakšā burtu salikums – meklē trauka apakšpusē. Dažkārt norādīts tikai cipars vai tikai burti. Tā ir atslēga uz plastmasas atpazīšanu. Ja runājam par plastmasas un ēdiena saderību, tad: plastmasā 5 – ēdienu lieci, bet 3, 7 un 6 – ēdienam sveši.

Plastmasā 5 – ēdienu lieci, bet 3, 7 un 6 – ēdienam sveši

Kura plastmasa ir vispiemērotākā ēdienu uzglabāšanai?

Par vispiemērotāko plastmasu uzskata polipropilēnu (5), jo tajā nebūs īpaši kaitīgas ķimikālijas. Pērkot plastmasas traukus ēdiena glabāšanai vai līdzņemšanai, līdz ar maģisko trīsstūri meklē arī šādus apzīmējumus:

– tas norāda, ka trauks ir paredzēts pārtikai;

– tas norāda, ka trauku var likt arī saldētavā.

Vai veikalā nopirktās pārtikas plastmasas iepakojumu var izmantot atkārtoti?

Nevajadzētu, jo tas galvenokārt ir vienreizlietojams un paredzēts īslaicīgai pārtikas uzglabāšanai. Piemēram, visiem labi zināmās PET pudeles ir samērā neizturīgas, viegli deformējas, neiztur augstu temperatūru, tāpēc labāk izdzerto pudeli izmet īpašajās atkritumu tvertnēs.

Savukārt polietilēnu ar ciparu 2 vai 4 var lietot pārtikai, tomēr tie nav izturīgi pret taukiem un eļļām. Piemēram, ja izdomā atkārtoti izmantot balto, necaurspīdīgo piena pudeli, ņem vērā – piena tauki var iespiesties plastmasā, tur sabojāties un ar nepatīkamu smaku samaitāt atkārtoti iepildīto pienu.

Kāpēc plastmasa ar skaitļiem 3, 7 un 6 nav piemērota ēdienam?

Pārtikai un vispār mūsu veselībai nedraudzīgākais ir polivinilhlorīds vai vienkārši vinils (3). Potenciāli kaitīgs ir arī polikarbonāts un melamīns (abi zem 7). Tāpat pārtikai neiesaka polistirolu (6). Šo plastmasu ražošanā izmanto dažādās piedevas, lai izstrādājumi top mīkstāki, caurspīdīgāki utt. Tās var kaitēt veselībai. Piemēram, vinila mīkstinātāji ftalāti un polikarbonāta ražošanā izmantotais bisfenols A bojā hormonālo sistēmu. Melamīna traukos ne vienu reizi vien atrasts nepieļaujams kancerogēnā formaldehīda daudzums. Savukārt no polistirola, kurā parasti lejam karstu kafiju vai liekam karstu ēdienu, augstā temperatūrā var izdalīties toksiskais stirols. Pagaidām minētās piedevas nav pilnībā aizliegtas plastmasas traukos, tāpēc piesardzības dēļ vajadzētu izvairīties no to izmantošanas pārtikas glabāšanai.

Ko darīt, ja uz izvēlētā trauka nav nekādu simbolu?

Nepirkt un neizmantot ēdienam. Pirmkārt, nav skaidrs, no kā tas izgatavots. Otrkārt, nav skaidrs, vai tas vispār paredzēts pārtikai.

Kas vēl jāņem vērā, izmantojot plastmasas traukus?

Ja tie mainījuši krāsu vai ir bojāti, laiks tos nomainīt. Ideālā variantā ne pret kārtējo plastmasas bļodu izlasi, bet kaut ko ilgspēlējošāku un videi draudzīgāku.

Lai arī ir plastmasas izstrādājumi, ko var sildīt mikroviļņu krāsnī (uz to norāda simbols “viļņi” trauka apakšpusē), mēs tomēr iesakām tam izmantot speciālos porcelāna vai stikla traukus. Augsta temperatūra jebkurā gadījumā var veicināt ķimikāliju izdalīšanos no plastmasas izstrādājumiem. Plastmasas traukā labāk nelikt karstu ēdienu vai neliet verdošu dzērienu, bet to vispirms atdzesēt. Tāpat plastmasas traukus neiesaka mazgāt ar spēcīgiem tīrīšanas vai antibakteriāliem līdzekļiem un ļoti karstā ūdenī, īpaši, to vajadzētu ņemt vērā, ja izmantojat trauku mazgājamo mašīnu.