Pārtikas iepakojums ietver visus materiālus, kas nonāk saskarē ar pārtiku, pirms tā tiek izlietota, piemēram, iepakojums transportēšanai, pārdošanai, uzglabāšanai mājās, kā arī jebkurus virtuves piederumus – traukus, galda piederumus un iesaiņojumu. Kampaņas laikā uzmanību vēršam tieši uz plastmasas materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, un no kura dažādu procesu rezultātā var izdalīties ķīmiskās vielas, kas var apdraudēt patērētāju veselību.
No kā tiek izgatavots plastmasas iepakojums?
Iepakojums lielākoties ir nepieciešams, lai pasargātu produktu no bojāšanās un netīrumiem, un lai nodrošinātu produktam ilgāku uzglabāšanas laiku. Plastmasa ir visizplatītākais iepakojuma materiāls, jo tā var būt hermētiska un ūdeni atgrūdoša atkarībā no vajadzībām un ražošanas procesa. Šīs īpašības sasniedz, izmantojot dažādas ķīmiskās vielas, kuru vidū var būt arī veselībai kaitīgas ķīmiskās vielas. Atkarībā no vajadzīgās funkcionalitātes, pamatmateriālam (trauslai plastmasai) tiek pievienotas tādas piedevas kā plastifikatori, stabilizatori, ftalāti vai krāsvielas. Tā tiek iegūta, piemēram, cieta un mīksta plastmasa vai plāna pārtikas plēve. Viens no plastifikatoru veidiem ir ftalāti, kuri negatīvi ietekmē hormonālo sistēmu, ja šīs vielas nonāk gremošanas sistēmā. Ftalātus bieži izmanto plastmasas iepakojumos, lai padarītu tos mīkstus un elastīgus, un, starp citu, tos izmanto PVC plēvēs svaigas gaļas iesaiņošanai.
Konservu kārbu iekšpuse, piemēram, ir pārklāta ar plastiku, lai pasargātu metālu no korozijas. Šis plastmasas slānis satur bisfenolu A (BPA), kas ir viens no hormonālās sistēmas bojātājvielām un var radīt reproduktīvos un attīstības traucējumus.
Kā bīstamās vielas nonāk mūsu organismā?
Ja materiālam pievienotas ķīmiskās vielas, nav garantijas, ka tās paliks materiālā un neizdalīsies no tā. Dažādu apstākļu rezultātā ķīmiskās vielas no pārtikas iepakojuma (arī vairākkārt lietojama) var nonākt mūsu pārtikā vai organismā. Bieži vien tas notiek brīdī, kad iepakojums nonāk saskarsmē ar karstiem vai taukainiem produktiem, kā arī nodiluma dēļ. Kaut arī ne visas vielas kaitē mūsu veselībai, saskaņā ar normatīvo regulējumu daļa vielu ir klasificētas kā “īpaši bīstamas vielas”, un tās rada ievērojamu risku mūsu veselībai.
Un kā ir ar koka karotēm un pannām?
Ne tikai iepakojums, kas tiek ražots no plastmasas, bet arī tādi virtuves piederumi kā lāpstiņas cepšanai var saturēt bīstamās ķīmiskās vielas, kuras var izšķīst pārtikā, it īpaši nonākot saskarē ar karstu ēdienu. Ērta un praktiska nepiedegošā cepešpanna satur plastmasu teflona pārklājuma formā.
Kāpēc likums mūs neaizsargā?
Vadlīnijas, kas attiecas uz bīstamām ķīmiskām vielām materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, nav pietiekami striktas. Pastāv iespēja, ka nelieli daudzumi bīstamo vielu no dažādiem produktiem (ne tikai no pārtikas iepakojuma) uzkrājas ķermenī un veido ķēdes reakciju. Pētījumu rezultātā dažādas ķīmiskās vielas jau ir atrastas cilvēku asinīs un mātes pienā. Viens no pētījumiem TE.
Kā es varu sevi pasargāt?
Tiem, kuri nevar iedomāties savu saimniecību bez plastmasas kārbām, jāpievērš uzmanība tam, kā pareizi lietot šādu iepakojumu. Piemēram, nelikt karstu un taukainu ēdienu plastmasas kastītē. Piktogrammas, kas ir atrodamas uz plastmasas iepakojumiem, norāda, kādam nolūkam konkrētais iepakojums ir piemērots, piemēram, sasaldēšanai vai mazgāšanai trauku mazgājamā mašīnā.
Kā izvairīties no plastmasas? Iegādājies produktus bez iepakojuma vai pārliec tos stikla, keramiskos, nerūsējošā tērauda konteineros vai traukos pēc pirkuma iegādes. Ēdiena iepakošanai pārtikas plēves vietā izmanto vaska drāniņas.
Izmanto koka un nerūsējošā tērauda piederumus ēdiena pagatavošanai, un izvairies no nepiedegošām cepešpannām. To vietā izmanto pannas no dzelzs, keramikas vai nerūsējoša tērauda.
Virtuvē veic piederumu un citu priekšmetu inventarizāciju, un soli pa solim aizvieto kaitīgās preces ar drošākām. Sākt ir ļoti viegli! Izdarīsim to kopā jau šonedēļ!
Šeit ANKETA Tavu zināšanu pārbaudei!