Toksiskā mode?
Pirmā “Padzīvosim bez plastmasas” kampaņas tēma ir tekstils un apģērbs. Bet kādēļ? Kāda saistība modei un plastmasai? Izrādās, ka vistiešākā, jo 70% no mūsu apģērba ir izgatavoti no sintētiskām šķiedrām, citiem vārdiem sakot: no plastmasas. Apģērbs tiek izgatavots arvien lētāk un arvien lielākos daudzumos, atbilstoši tā saucamajām “ātrās modes tendencēm”. Kopā ar strauju apģērbu nozares izaugsmi, sintētiskās šķiedras kļuva arvien populārākas, vizplatītākie šķiedru veidi ir poliesters, poliamīds, elastāns un poliakrils.
Sintētiskās šķiedras tiek izgatavotas no izejvielām, piemēram, naftas, uz ķimikāliju vai naftas ķīmijas bāzes. Vēlāk tiek pievienotas dažādas piedevas, kas šķiedrai nodrošinātu vēlamo krāsu, formu un citas īpašības šķiedrai un līdz ar to arī gatavam apģērbam. Visizplatītākās piedevas, kuras izmanto apģērbu industrijā ir krāsvielas, balinātāji, šķīdinātāji, mīkstinātāji un impregnētāji. Dažas no šīm ķīmiskajām vielām var būt bīstamas un kaitēt cilvēka veselībai un apkārtējai videi.
Starp citu, tādas šķiedras kā vilna, kokvilna, zīds, lins un kaņepes, tieši otrādi, pieder pie dabīgām šķiedrām un tiek iegūtas no atjaunojamiem dzīvnieku vai augu izcelsmes materiāliem. Neskatoties uz to, ka ražošanas process atšķiras no sintētisko šķiedru ražošanas, arī šeit tiek izmantotas dažādas ķīmiskās vielas, piemēram, kokvilna tiek audzēta monokultūrās un izmantojot pesticīdus; aitu vilna tiek stipri balināta. Apģērbs no dabīgām šķiedrām arī tiek bagātināts ar ķīmiskajām vielām, lai sasniegtu vēlamās īpašības, vai arī lai pasargātu to no pelējuma pārvadāšanas konteineros transportēšanas laikā.
Kā apģērbs var apdraudēt mūsu veselību?
Mēs varam absorbēt ķīmiskās vielas caur ādu un elpceļiem. Kad mēs uzvelkam apģērbu, kas apstrādāts ar dažādām ķīmiskām vielām, šīs vielas mūsu organismā var nonākt caur ādu, jo neatkarīgi no dabiskās vai sintētiskās šķiedras, ķīmiskās piedevas ar laiku izdalās no mūsu apģērba, it īpaši ar ķermeņa siltuma un svīšanas palīdzību. Šo iemeslu dēļ pirms valkāšanas vai lietošanas apģērbs un tekstila izstrādājumi (piemēram, gultasveļa, dvieļi) vienmēr ir jāizmazgā.
Kādi ir veselības riski?
Tekstila šķiedru apstrādē var tikt lietotas arī īpaši bīstamās ķīmiskās vielas, kuras, pārsniedzot noteiktas koncentrācijas, var izraisīt problēmas dažādos ķermeņa procesos. Piemēram, ietekmējot mūsu jutīgo hormonālo sistēmu. Tas savukārt var izraisīt dažāda veida veselības problēmas, tādas kā neauglība, imūndeficīts vai attīstības traucējumi bērniem un zīdaiņiem. Hormonu darbību traucējošas īpašības piemīt, piemēram, azokrāsvielai, kas ir populārs sintētiski ražots līdzeklis apģērbu krāsošanai.
Vēl viens bīstamo ķīmisko vielu piemērs apģērbā ir biocīdi un nanosidrabs, kam piemīt baktērijas iznīcinoša īpašība. Tādēļ tos bieži izmanto kā piedevu sintētiskai šķiedrai – akrilam, kuru izmanto sporta drēbju ražošanā.
Kāpēc likums mūs neaizsargā?
Eksistē vadlīnijas, kuras regulē ķīmisko vielu lietošanu drēbēs, bet tikai uz vienu apģērba gabalu. Netiek ņemts vērā, ka mēs ikdienā atrodamies saskarsmē ar vairākiem ķīmisko vielu veidiem (ne tikai no apģērba), daži no kuriem uzkrājas mūsu organismā. Turklāt, pastāv risks, ka šīs ķīmiskās vielas mijiedarbojas. Šīs efekts saucās “kokteiļa efekts”, un konkrēta ilgtermiņa iedarbība uz mūsu organismu pašlaik tiek izmeklēta.
Ko es varu darīt?
Lai samazinātu ķīmisko vielu nokļūšanas organismā, sintētisko šķiedru vietā ieteicams izvēlēties dabīgas šķiedras drēbes. Ieteicama izvēle ir ekomarķēti produkti – arī tekstila izstrstrādājumiem tiek piešķirts ekomerķējums, kas apliecina materiāla un tā šķiedru nekaitīgumu. Jaunās drēbes pirms pirmās valkāšanas ir ieteicams izmazgāt, jo daudzas ķīmiskās vielas izšķīst jau pēc pirmās mazgāšanas reizes. Šī paša iemesla dēļ, un ne tikai ekoloģisko iemeslu dēļ, ir vērts pirkt lietotus apģērbus, jo tie jau ir mazgāti vairākas reizes. Jebkurā gadījumā, pirmais noteikums ir – kvalitāte, nevis daudzums. Tas pasargās ne tikai jūsu veselību, bet arī apkārtējo vidi!
Šeit ANKETA Tavu zināšanu pārbaudei.
Attēls: Liza Summer, pexels.com