Izaicinājums traukiem un spēļmantām

Padomā, pirms pērc izaicina septiņu rīdzinieču trauku skapjus un spēļmantu kastes. Vai visi trauki izrādīsies ēdiena cienīgi un spēļmantas nekaitīgasto mazajiem saimniekiem?

Trauku skapī

Sargājošais “lai patīk”

Izskatās, ka izaicinājuma septiņnieka – psiholoģes Aļonas Jakubas, TV personības Martas Seleckas, uztura speciālistes Evas Katajas, radio žurnālistes Sandras Kropas, blogeres Paulas Rozes un sabiedrisko attiecību speciālstes Ievas Bērziņas un Jolantas Bogustovas – galvenie trauku izvēles principi “lai patīk; lai nav puķītes un visādi raksti; lai ir minimālistiski” ir pasargājuši viņu virtuves no viena otra “sliktā” virtuves piederuma. Gandrīz visās virtuvēs dominēja balta porcelāna trauki un nerūsējošā tērauda katli. Tāpēc nebija jāsatraucas nedz par pārāk krāšņi dekorētiem austrumu šķīvjiem, kuros var slēpties smagie metāli, nedz sendienu alumīnija kastroļiem, kas ēdienu piesārņo ar šo metālu. Tāpat trauku plaukti atbrīvoti no bojātām emaljas un māla bļodām, priekšroku dodot stiklam un metālam.

Padzīvojušie dēlīši

Kvalitāte un izskats apturējuši arī pārāk plašu plastmasas invāziju izaicinājuma septiņnieka virtuvēs. Tiesa, pilnīgi bez tās neiztika. Kāds izstrādājums bez atbilstoša marķējuma vai no virtuvē nevēlamas plastmasas bija turpat katras dalībnieces trauku skapī. Ekspertu ieteikums – šādā plastmasā ēdienu neglabāt.

Tāpat Paulai, Martai un Ievai ieteicām nomainīt nokalpojušos plastmasas un arī līmētā koka dēlīšus, kas sagraizīti un saplīsuši, un nepavisam vairs nav droši pārtikai. Turpmāk noteikti labāk izvēlēties ko ilgmūžīgāku, piemēram, masīvkoku.

Ērtas, bet ne vienmēr drošas

Ne tik nevainojama aina bija ar pannām. Ērtuma ziņā nepārspējamās nepiedegošās pannas bija praktiski visās virtuvēs. Aļonai, Jolantai un Sandrai tās bija pieņemamā stāvoklī, bet Martai un Ievai gan būtu jālūko pēc jaunām. Tieši saskrambātas, tās var izdalīt vairāk bīstamās pretpiedeguma vielas, kura vidē nesadalās un uzkrājas, un agri vai vēlu nonāk atpakaļ pie mums.

 

Spēļmantu kastē

Jo mazāk, jo labāk

To apliecināja arī izaicinājuma dalībnieču rotaļlietu kastes. Mantu bija patiešām maz, un tāpēc arī “šmucīgo” – nedaudz. Marta mantas pērk reti, jo, piemēram, zīdaiņu rotaļlietām esot ārkārtīgi īss mūžs,  bērna intereses ātri mainoties. Mantas pārsvarā ir dāvinātas, atdotas, un ir arī pašu izgatavotas. Arī Paulas mājās spēlmantas ir galvenokārt sadāvinātas. Paula stāsta, ka tā kā dāvinātāji dažkārt vairāk domā par rotaļlietu izskatu, nevis materiālu, iedibināta tradīcija – sarunāt, kas bērniem tiks dāvināts. Piekrītam – laba stratēģija!

Tāpat Paula reizi mēnesī izrevidē rotaļlietu kasti – saplīsušas vai rotaļām nepiemērotās mantas tiek izmestas. Paulas mājās ir maz mīksto mantu – tās bērniem neinteresē, nav funkcionālas un arī putekļu ērcēm tajās patīkt mitināties. Arī Bogustovu ģimenē spēļmantas šķiro un ierobežo to daudzumu.

 

Vecas mantas nav labas mantas

Paulas mājās aizdomīgas spēlmantas neuzgājām. Varbūt tāpēc, ka viņa daudz zina par bērnu drošību un arī rotaļlietu skaitu un stāvokli rūpīgi uzmana.
Savukārt Marta tās dažas, pavecās plastmasas zīdaiņu mantiņas, ko eksperti izbrāķēja, nekavējoties izmeta. Lai arī kā mums gribētos savus bērnības plastmasas rotaļdraugus nodot bērniem, vecās mantas biežāk izrādās piesārņotas ar kaitīgām vielām. Tāpēc tās labāk glabāt skapī piemiņai, nevis dot bērniem rotaļāties.

Izaicini arī tu savu trauku skapi (instrukcija šeit) vai mantu kasti (instrukcija šeit).