Izaicinājums kosmētikai

Septiņas rīdzinieces: psiholoģe Aļona Jakuba, bloga Mrs. Paula Roze autore Paula Roze, uztura speciāliste Eva Kataja, TV personība Marta Selecka, radio žurnāliste Sandra Kropa, kā arī sabiedrisko attiecību speciālistes Jolanta Bogustova un Ieva Bērziņa ļāvās Padomā, pirms pērc izaicinājumam.

Viņas ļāva mūsu ekspertiem apskatīt savu kosmētikas plauktu un noskaidrot, vai starp šampūniem un ziepēm neslēpjas ķīmji-baisie ģīmji. Kas tie tādi? Tās ir veselībai un videi kaitīgas vielas, kuras diemžēl mēdz būt arī kosmētikā.

 Ar ko viss sākās?

Šoreiz mierā likām dekoratīvo kosmētiku un pētījām tikai šampūnus, krēmus, dušas želejas u.tml. Atklājās, ka vienā mājsaimniecībā vidēji ir 20 – 50 šādi kosmētikas līdzekļi. 20 ir pieņemams skaits, bet 50 – gan ir par daudz. Jo vairāk produktu, jo lielāks risks, ka nāksies uz savas ādas izjust kādu kaitīgu vielu.

Cena un citi “par” argumenti

Ievas plauktā ir arī eko kosmētika

Jautāti, kā konkrētie produkti pie viņiem nonākuši, izaicinājuma dalībnieki galvenokārt minēja kvalitāti un cenu. Taču bija arī citi “par” argumenti. Aļona Jakuba ieklausās paziņu ieteikumos. Viņa arī joko, ka “labāk ieguldīt naudu kosmētikā, nevis kosmetologā”, tāpēc netaupa dārgiem skaistumkopšanas produktiem.

Jolanta nosūpējusies par meitas kosmētikas izvēli

Eva Kataja atzīstas, ka viņas izvēli mēdz ietekmēt reklāmas žurnālos, bet Ievai Bērziņai noteiktus produktus rekomendējis frizieris un kosmetologs. Te jāpiebilst, ka Ievas plauktā ir arī ne tik ierasti skaistumkopšanas līdzekļi, piemēram, ekosertificēta argāna eļļa no Marokas.

Rūpējoties par vidi, Sandra Kropa atsakās no ķermeņa skrubjiem un līdzīgiem produktiem, kas satur mikroplastmasu.

Jolanta Bogustova rūpīgi seko tam, kas nonāk viņas kosmētikas plauktā, taču raizes sagādā meitas izvēle. Viņasprāt, tieši tīņu auditorijai būtu jāstāsta par atbildīgāku kosmētikas izvēli, jo spurainu pusaudzi grūti pārliecināt, ka plaši izreklamētā kosmētika ne vienmēr ir tā labākā.

Paulai svarīgi, lai arī kosmētikai nav stipra smarža

Bērniem kosmētikas minimums

Paula Roze un Marta Selecka īpaši rūpīgi izvēlas bērnu kosmētiku: viņas raugās, lai tā atbilstu vecumam, nebūtu pārlieku smaržīga un krāsaina.
Vairāk uzticas tiem zīmoliem, kas sevi pozicionē kā videi un bērnu ādai draudzīgākus.
Tāpat abas uzskata, ka mazajiem vajag tikai kosmētikas minimumu, tāpēc, piemēram, Marta vispār nelieto vannas putas.

 


Ko eksperti atklāja?

Kad produkti bija saskaitīti, mūsu eksperti pārliecinājās, vai tiem nav beidzies derīguma termiņš. Visiem līdzekļiem to pārbaudīt neizdevās (datums izdzisis), taču kopumā izaicinājuma septiņnieka kosmētikas krājumos bija tikai pāris “novecojušu” tūbiņu. Un tas ir labs rezultāts.

“Prom metamo līdzekļu” bļoda

Marta pēta sava kosmētikas plaukta “melnās avis”

Vispiņķerīgākais darbs bija pārbaudīt, vai kosmētikas līdzekļu sastāvā nav kaitīgas vielas (tās noteiktos daudzumos joprojām ir atļautas, taču piesardzības labad no tām vajadzētu izvairīties). Visbiežāk kosmētikas precēs, īpaši, šķidrajās bija potenciālie hormonu bojātāji parabēni (propilparabēns, izopropilparabēns) un kairinošie un alerģiju izraisošie metilizotiazilons un metilhloroizotiazolons. Savukārt matu kosmētikas sastāvā eksperti ne reizi vien pamanīja iespējamos hormonālās sistēmas bojātājus – UV filtru etilheksilmetoksicinamātu un piedevu ciklotetrasiloksānu.

Daži izaicinājuma dalībnieki uzreiz bija ar mieru no šādas kosmētikas atbrīvoties, piemēram, Marta pat bija sagatavojusi īpašu “prom metamo līdzekļu” bļodu.

Īsti un neīsti ekomarķējumi 

Ir vai nav viltus ekomarķējums – pārbauda Eva un mūsu eksperts Valters

Eksperti kosmētikas plauktos meklēja arī oficiāli ekosertificētus līdzekļus, jo tajos kaitīgo vielu ir mazāk vai nemaz. Ekoproduktu diemžēl nebija daudz – mazliet virs 10 pa visiem plauktiem kopā. Šķiet, tas tāpēc, ka izaicinājuma varoņi gandrīz vienbalsīgi atzina – kosmētikas ekomarķējumus neatpazīst un īpaši tos nemeklē. Paula šaubījās, vai pircējam maz ir pa spēkam izvērtēt visu, kas rakstīts uz iepakojuma. Viņasprāt, lielu lomu spēlē arī pieejamība – ekomarķētās preces tomēr ir īpaši jāmeklē. Arī Eva atzina, ka ekokosmētiku veikalos pamana vien tad, ja tā ir īpaši izcelta vai tai ir kāda akcija.

Tā kā ražotāji mēdz izmanot pircēju nezināšanu un nodarbojas ar zaļmaldināšanu, eksperti pārbaudīja, vai kosmētikas krājumos nav produktu ar “zaļinošiem” pseidomarķējumiem. Un sešus maldinātājus atrada. Ar tiem jābūt uzmanīgiem, jo zaļš iepakojums diemžēl neliecina par teicamu sastāvu.

Izaicini arī savu kosmētikas plauktu! Lūk, pamācība, kā tas izdarāms!