3 karstie jautājumi par sadzīves ķīmiju

Jūs jautājiet – mēs atbildam. Šoreiz par to, vai mājoklim jābūt sterilam un kuri ir tā kaitīgākā sadzīves ķīmija.

Vai virtuves virsmas ir jādezinficē?

Nē, jo nav apliecinājumu, ka šādās mājās būtu mazāk baciļu. Gluži otrādi – ar pārlieku tīrību var iedzīvoties nepatīkamās blaknēs – baktēriju noturībā pret antibiotikām, alerģijā un astmā.

Kuri ir tie kaitīgākie tīrīšanas līdzekļi?

Kaitīgi ir visi spēcīgie un kodīgie līdzekļi, piemēram, cauruļu tīrīšanas šķidrumi. Tie var izraisīt nopietnus ķīmiskos apdegumus, apdedzināt elpceļus, acis. Tāpat kaitīgi ir tie, ko lietojam bez praktiskas jēgas – gaisa atsvaidzinātāji, smaržīgie bloki, veļas smaržinātāji un mīkstinātāji.  Tie neuzlabo gaisu un veļu, bet ar savām sintētiskajām smaržām to piesārņo un var izraisīt alerģiju. Tā, starp citu, nav bērnu slimība un var parādīties jebkurā vecumā. Par bīstamiem padarām arī tos līdzekļus, ko nepareizi uzglabājam: noliekam bērniem aizsniedzamā vietā, pārlejam limonādes pudelē. Sadzīves ķīmija, lai kāda tā būtu, jātur pa gabalu no bērniem. Piemēram, mūslaiku jaunums – kapsulas veļas un trauku mazgājamām mašīnām – atgādina jaukas bonbongas. Un, lai gan garša tām, visticamākais, ir draņķīga, bērnu mutēs tā laiku pa laikam nonāk. Un tad ir kreņķi gan mazajam, gan vecākiem. Turi arī šīs bīstamās „končas” īpašā slēpnī.

Ko labāk izvēlēties šķidro veļas mazgājamo līdzekli vai pulveri?

Šķidro. Pirmkārt, vairums drēbju ir jāmazgā zemā temperatūrā – 35°, 40°C, un veļas pulveris tajā samērā slikti šķīst. Var sanākt, ka drēbes pēc mazgāšanas ir ar baltiem traipiem, turklāt neizskalotās vielas saskaras ar ādu un to kairina. Otrkārt, berot veļas pulveri, no tā atdalās daļiņas, ko var ieelpot. Treškārt, lielās pulvera pakas nenozīmē, ka ar tām varēs izmazgāt stipri vairāk veļas. Lai izrēķinātu, vai tiešām pulveris ir izdevīgs, jāsalīdzina uz pulvera norādītais mazgāšanas reižu skaits, nevis iepakojuma izmēri.

Foto: pixabay.com